Ar sportu un veselu garu par 4.maiju

Latvijas nākotne ir veselīgā (gan garīgi, gan fiziski) jaunatnē, ne tā? Tad šodienu atzimēju ar kārtīgu, veselīgu peldi pilsētas sporta baseinā. Tā nopietni sporta režīmā nebiju peldējis vairāk kā gadu, gandrīz pusotru. Tikai tādos dīķos, kā Baltijas jūra un citos rezervuāros plunčājies. Un patiesi – izturība zudusi, esmu tālu no tā, kā šķēlu ūdeni vēl Jūrmalas Peldēšanas Skolā ejot. Peldes labākā forma nu būs jāatgūst ar cītīgiem treniņiem un regulāru baseina apmeklēšanu. To esmu apņēmies arī darīt, līdz brīdim, kamēr došos atpakaļ vasaras brīvdienās uz mīļo Latviju. Baseins kvalitatīvs, arī publiskajā baseina pusē, kas ir norobežota no sportistiem, daudz neplunčājas lēna publika, tā ka nav jābesās par lēnīgajām miesām, kas tur varētu maisīties pa vidu. Arī ir pieejams viss inventārs, kas sportistiem – pleznas, dēlīši, “lāpstiņas” plaukstām utml. Sapratu, ka rokas toča jāuztrenē, jo pēc vecajām operācijām kreisā roka joprojām streiko un 8% kustību nelokas tā kā vajadzētu, nogurst. Un vispār, nu ir pagājuši precīzi 2 gadi kopš pēdējās operācijas atslēgas kaulam un kopā 3 gadus dzīvojos ar dzelžiem miesās (29.aprīlī bija premiere Iron Man 2, he he). Pēc tam sauna – forši izsilda muskuļus. Cena arī ir superīga – 40 Kronas (4Ls), kas ir daudz lētāk kā Jūrmalā, kad tecēju uz “Baltic Bīču”, tagad gudrīši tur prasa šķiet tuvu 8Ls, ja nemaldos.

Neatkarīgi no tā – dzīvosim veselīgi, sportosim, nostiprināsim kvalitatīvus gēnus, lai arī nākošās paaudzes būtu veselīgas un dzīvotu garus mūžus. Veselā miesā, vesels gars, biedri! Daudz laimes, Latvija!

Aarhus – Rygge – Oslo – Mājas

Vārdos neaprakstāmi, cik ļoti man ir uzsmaidījusi veiksme un cik ļoti iedvesmots es šobrīd esmu, kad rakstu bloga ierakstu offline versijā, atrodoties Oslo.

Kad publicēju šo rakstu, esmu jau Latvijā gandrīz 5 dienas un pārsteigums par manu pēkšņu ierašanos mājās ir sagādāts gan mīļajai, gan ģimenei. Nu tad lūk, par to veiksmi….

Aarhus – Rygge
Esmu ceļā uz autobusu, lai dotos uz lidostu. Par manām ceļa jūtīm ne ģimenei ne mīļajai neesmu devis ziņu. Tas būs pārsteigums. Uz Oslo sadomājušas arī ir doties 3 mēnešus neredzētas būtnes no iepriekšējām kojām. Negaidīta atkalsatikšanās. Satieku pieturā. Meitenes jau pieturā sapazinušās ar sievieti no Oslo, kura laipni atstāj viņām savu adresi ar nolūku: “Kad esat kādreiz Oslo un nav kur palikt – Laipni lūgti!” Iepazīstos arī es. Kundze dodas no showjumping sacensībām, kurās piedalījās viņas meita. Ceļā līdz lidostai šī sieviete arī man piedāvā naktsmājas, un jau šonakt. Jo lieta tāda, ka man līdz reisam uz RIX ir 26h. Man, kā jau normālam cilvēkam liekas pilnīgi okei gulēt lidostā, bet no piedāvājuma atteikties grūti, kaut arī sākotnēji nevēlējos tērēt naudu līdz Oslo centram, kas ir stundas braucienā no Rygges lidostas. Bet nākas, jo izrādās, ka lidostu slēdz ciet un tur gulēt nevarēs. Šāde! Un es pat spilventiņu paķēru. Veiksme uzsmaida tad, kad to vismazāk gaidi, bet kad visvairāk tā nepieciešama.

Rygge – Oslo
Autobuss. Un re, jau pie apvāršņa Oslo modernā opera. Sieviete nodod īsas instrukcijas ko redzēt pilsētā un lai vakarā zvanot. Savākšot no centra. Līst gana pamatīgi, lai mierīga pastaiga kļūtu neomulīga. Bet man ir tā paveicies līdz šim, ka ir pilnīgi vienalga uz lietu. Daži kadri pie Operas un neliela pastaiga pa Oslo mein strītu. Vakarā zvans Kundzei un mani savāc pie Centrālstacijas. Kamēr stāvam stāvvietā, viens mūlāps neredz Kundzes milzīgo SUBURBAN džipu un dodot atpakaļgaitā uzāķējas ar savu piekabes āķi uz mūsu bampera. Jūtos nelāgi, kā nekā man pakaļ brauca. Vadītājs un blakussēdētājs izskatās kā būtu kaut ko sašņaukušies. Vēl pirms kundze aizved mani uz savām mājām, maza sightseeing tūre cauri lietanajai Oslo suburban džipā un vakariņas picērijā.

Dēls ārkārtīgi talantīgs ģitārists, 20 gadi. Mācās Liverpūlē, Makartnija akadēmijā (LIPA), pirms gulētiešanas norauj kādu pusstundu garu koncīti. Es jūtos iedvesmots, redzot talantīgus cilvēkus un ar kādu degsmi tie atdodas savam sapnim.

Oslo – Mājas
Rīts. Pasakains skats no nakstmāju viesistabas uz dzīvojamo rajonu, kas atrodas nelielā pakājē. Norvēģu brokastis un sarunas pie tām. Apmainamies adresēm, web adresēm un man piekodina, lai droši uzmeklējot dēlu, Mathias, Liverpūlē, ja mani ceļi līdz turienei novedīs. Vieta kur palikt tur garantēta. Kā arī Mathias ieinteresēts kādreiz mani sameklēt, ja notiks kādas no viņa grupas koncertiem (patreiz viņš spēlējot 4 grupās, lai būtu maksimāli variēt spējošs), lai es to sabildētu. Liverpūle – Bītlu dzimtene, vajadzētu būt superīgi Vēl pirms autobusa uz Ryggi, kundze aizved līdz Vigelandes skulptūru parkam un tad jau uz auto ostu. Atvadas, laba ceļa vēja vēlējumi un uz drīzu tikšanos sveicieni.

Viss pārējais jau ir gana ierasts – ceļš uz mājām. Katru reizi esot dodoties atpakaļ, gribās palikt šeit ilgāk un ilgāk. Jūtos priecīgs par veiksmēm, kuras uzsmaidījušas un nododos domām par mīļajiem cilvēkiem.

P.S. Esmu Latvijā līdz 10.aprīļa vakaram

“Filmby* Aarhus” – filmu un mediju centrs

Vēljoprojām dzīvoju pagājušās nedēļas iespaidos un iedvesmā no tūres pa lielāko filmu un mediju centru Jutlandē – “Filmby Aarhus”. Divas milzīgas studijas un vairāk kā 30 kompānijas plecu pie pleca ir izvietotas pilsētas vecajā vilcienu stacijā, tieši blakus ostai un lielajiem kravas termināļiem. Urbāna un plaša vide, ideāla šādai radošajai produkcijai. Un tas nav pārspīlējums – vienā nodaudzajām ofisu telpām, gadās ka 10x15m platībā bieži vien atrodas līdz pat 5 kompānijam. Saspiesti? It ne maz. Turklāt viens baigais pluss šādai ģimeniskai atmosfērai – tas dod iespēju palīdzēt viens otram un mācīties ko jaunu katru dienu. Piemērs – strādāju pie web lapas dizaina. Man vajag augstas kvalitātes fotogrāfijas. Ko darīt? Aha, reku man blakus ir kompānija kas filmē un fotogrāfē. Iģeaļņiks “Eu Morten, vari man dažus foto uztaisīt?” .. nu tā lūk apmēram. Viesojāmies un runājām ar profesionāļiem no 3 radikāli dažādām kompānijām, katra ir savādāka līmeņa spēlētāji savā sfērā. Lieliski, jo dienas beigās varēja salīdzināt, kāda ir pieeja un production workflows sākot no pavisam mazas firmas līdz pat milzīgai filmu, digitālo produktu ražotāja zvēram.

Synvision – one man company. Multimediju dizaineris pēc izglītības, viens no pirmajiem tolaik šādas izglītības beidzējiem Dānijā (~2002.gads), vada un ņemās pa savu kompāniju. Pārzin un arī strādā ar plašu software un programmēšanas valodu klāstu – PS, XHTML, flash, AfterEffects, php, MySQL, fotogrāfija, video, sound production utt. Laiku pa laikam noalgo freelancerus, bet savā kompāniju principā vada viens pats. Līdz ar to arī atviegloti nodokļi. Mēnesī jānopelna apmēram 20 000 DKK (2000 LS), lai varētu uzturēt kompāniju pie dzīvības. Citreiz sanākot nopelnīt daudz vairāk, citreiz nedaudz mazāk. Tātad, esot tikai vienām smadzenēm aiz visas firmas, jāuzņemās tāpēc arī plašs multimediju projektu klāsts, nespecializejas nevienā no sfērām – praktiski ņem visu pēc kārtas. Labprāt tā nedarītu, bet tāda realitāte, ja grib izdzīvot.

M2FILM – kā kompānijas dibinātājs Mads Munk izteicās: “Esam milži reklāmu filmu produkcijā visā Dānijā un nopietni turam līderu pozīcijas.” Un patiesi, jo piemēram, viens no viņu klientiem ir LEGO, kuram “m2film” vienīgie regulāri taisa reklāmas vispasaules tirgum. Un kamēr viesojāmies, direktors sazīmēja iespēju iekļūt lielākajā studijā, kurā tieši tobrīd notika LEGO jaunās sezonas reklāmas kampaņas filmēšana. Tajā brīdī studijā atradās visi starptautiskie klienti un uzraugi un viss TOP-SECRET, ka parasti cilvēki ārpus produkcijas netiek ielaisti. Īpaši piekodināja “nekādus foto”, lai pēc tam netā neparādās “sneak peek”. Mums paspīdēja super veiksme. Vispār direktors, kurš šo visu aizsāka ir baigais vecis. Arī runas stils un izturēšanās bija tāda nedaudz iedomīga (ja palasīsiet šeit “About me” sadaļu, tad sapratīsiet paši kāpēc), bet ko var gribēt, ja no nulles ir izaudzējis spēcīgu filmu monstru, viesojies “Skywalker ranch” un ticies ar pašu Džordžu Lūkasu, kā arī atvērti 3 starptautiskie offisi – LA, Amsterdamā un Disseldorfā. Tā ka ir piedodams šis fakts. Viss kompānijas dzīves cikls ir sadalīts 3 posmos – “Film production”, “Day2Day production” un “Bang!We Shoot it!”. Pirmais ir visi lielie projekti (Lego, Fleggaard, Vestas, Carlsberg u.c.). “Day2Day” ir regulārie grafiskie un reklāmrullīšu projektņi lielākām un mazākām kompānijām – Jysk, Bilka, Luis Nielsen utt. Un trešais ir praktiski mazas studijas prodakšens pavisam sīkiem projektiņiem. Kā piemērs – kad viesojāmies tur, tad džeki tobrīd filmēja koka lapas uz blue-screen, kādai sīkas kompānijas weblapai. Proti – ja manai firmai ko tādu vajag, es zvanu šiem un tad viņi BANG! un gatavs!

PictureWise – innovatīva filmu un TV produkcijas kompānija 5 radošo garu sastāvā. Apjoms un vēriens protams nav tik milzīgs kā M2FILM, bet produkcija kvalitatīva. Vairāk koncentrējās uz story telling, tātad vairāk feature films un īsfilmu, atšķirība no M2FILM, kur lielākā daļa bija viral reklāmas. Šeit mums kompānijas DOP (Director of photography), kurš arī ir visu materiālu “krāsotājs” (colorist) apmēram 50min prezentēja kā notiek filmu color gradings. Un tāpat kā M2FILM viņš strādā uz RealTime bāzes un SCRATCH programmatūras. Biju un joprojām esmu iedvesmots par Colorist fīčām..

Teorētiski visās šajās vietās ir iespēja tikt kā praktikantam 4.semestrī. Vienīgi iekš M2FILM tas ir grūtāk, ja nu vienīgi tu esi ekstrēms AfterEffects specs. Jāsāk štukot, he he

Te arī pāris fotogrāfijas un in-sight view.

                M2FILM reception. Askētiski un glauni.

M2FILM Post production telpa. Attēlā Real-time pēcapstrādes tehnika. Uz ekrāniem SCRATCH digital finishing softs.

                Day2Day džeki. 24/7 strādā ar AfterEffects un grafikām.

 

                Bang!We Shoot It! darbībā

                Skats no M2FILM headquarter ofisa

*Filmby – no dāņu val.; Film – Kino, By – pilsēta. Kino pilsēta.

Miega zādzības un workshopi

Kas zog manu miegu? Tas pirmais laikam būs darbs, koledža, ekstra aktivitātes un muļķīgas izvēles. Kā piemēram, vakar noskatīties “Shutter Island” un tā dēļ gulēt tik 3,5h pirms darba.Vispār, pēdējās 3 naktīs kopā gulēts zem 15h. Un vaše – tik un tā esmu spējīgs neaizmigt šodien mācoties php un vakardien novadīt 3 workšopus in a row.

Darbnīcas – koledžā noorganizējām foto dienu. Ieradās aptuveni 40 zināt-gribētāji no 3 Multimediju semestriem un 3 raundos, sadalīti 3 grupās tie arī izcirkulēja cauri manai darbnīcai “The image and the concept”. Un ziniet, ko es jums teikšu? Es vēlreiz sapratu, ka man tik ļoti patīk uzstāties auditorijas priekšā, prezentēt un mācīt un cik viegli tas iet, ja sniedz no sevis patiesas lietas. Vēl brīnišķīgāk, ka publika kautko no tā iegūst un arī to tev pēc tam individuāli pasaka. Kā studenti atzina, pieeja veidot 45min īsas un aktīvas darbnīciņas bija perfekta, lai radītu “dzirksteli” turpināt izzināt šīs lietas arī pēc dienas darbnīcām. Kopā tās bija 3 – mana, “Learning the light” un “Photoshopping 101”

Un par to visu patiesi ir prieks!

P.S. Bildes no procesa un studentu gala gara darbiem nedaudz vēlāk.

Latvietis pārņem vadību Aarhus TECH

Vareni aktīva nedēļa un esmu iespēries aktīvā akadēmijas socialās dzīves organizēšanā un līdzdalībā – es un dāņu kolēģis esam iecelti par studentu padomes priekšsēžiem. Mūsu (padomes) spēkos, ja tas ir nepieciešams, ir ietekmēt gan mācību programmu (papildus stundas utml.), gan uzturēt aktīvu sociālo dzīvi Multimediju departamenta iekšienē, kā arī protams ģenerēt idejas dažādiem heppeningiem un eventiem. Kā piemēram, uz 17.martu briest “Photography mania day” – studentu vadīti workšopi un izstādes.

Konkrēti par šo pasācienu pie manis un 3.semestra foto-mīļa personīgi vērsās daži skolotāji, kuri teicās varot atvēlēt vienu dienu pilnīgi mūsu ziņā. Proti, dienā kad visi Multimediju (MMD) pasniedzēji ir seminārā. Nu tad aidā – ar atbalstu no studentu padomes un tutoriem – workšopi visiem semestriem. Baigi labi, iekrāsies pieredze darboties ar lielāku auditoriju. + vēl divās telpās ierīkosim izstādes. Viena gaišos, otra tumšos toņos, ar fona mūziku un trokšņiem spēlēsim pa jūtām. Tagad tik jāgatavo materiāls un saturs.

p.s. ..un kūstošie sniega ūdeņi pazūd ielu renstelēs un jau dažu brīdi mīksta zāle zem kājām pagadās. Atklājas svaiguma smaržas pēc salda ziemas miega, atklājas pavasara tuvība zem mana spilvena.